APSTIPRINU: SIA ”Talsu BIO-ENERĢIJA” Valdes priekšsēdētājs Jurijs Zaļupe, 2025.gada 02.augustā
SIA”Talsu BIO-ENERĢIJA” pārvaldībā esošu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem un iedzīvotājiem
Izstrādāta pamatojoties uz 2016.gada 19.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, kas stājās spēkā 2016.gada 01.septembrī, un ir saistoša visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem un iedzīvotājiem.
Vispārīgie jautājumi
Pārvaldnieks nodrošina Ugunsdrošības instrukcijas izstrādi un iespēju īpašniekiem, īrniekiem un nomniekiem ar to iepazīties:
- SIA ”Talsu BIO-ENERĢIJA”, Zvaigžņu ielā 1, Talsos, Talsu novads;
- īpašnieku, īrnieku un nomnieku pasta kastīte;
- īpašnieku, īrnieku un nomnieku e-pasti;
- www.talsubioen.lv;
Instrukcija nosaka prasības, kas jāievēro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem, valdītājiem vai nomniekiem (turpmāk tekstā – Personas), lai neatkarīgi no īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu ugunsnedrošu situāciju iespējamību, sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.
Personu pamatpienākums ir rūpēties par sava dzīvokļa, individuālo pagrabtelpu un koplietošanas telpu ugunsdrošību, ir jāzina, kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas nepieciešamības gadījumā, kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus, ar kādiem ugunsdzēsības līdzekļiem ir aprīkotas dzīvojamās un koplietošanas telpas.
Personām ir jāievēro šīs ugunsdrošības instrukcijas, kā arī citu normatīvo dokumentu prasības ugunsdrošības jomā. Personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.
Nekavējoties ziņot par ugunsgrēka izcelšanos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk – VUGD) pa tālr. 112, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku.
I. Objekta raksturojums un vispārīgie noteikumi
- Būves lietošanas veids: daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.
- Mājas pārvaldnieks nodrošina dzīvojamās mājas koplietošanas inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma tehnisko apkopi, kārtējo remontu un uzturēšanu darba kārtībā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, ciktāl dzīvokļu īpašnieku kopība ir nodrošinājusi tam nepieciešamo finansējumu.
- Dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem un citu telpu lietotājiem (turpmāk – iedzīvotājiem) ir pienākums saudzīgi izturēties pret mājas kopīpašumā esošajām daļām, ievērot to lietošanas noteikumus, kā arī stingri pildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.
- Iedzīvotājiem savas kompetences ietvaros jārūpējas par mājokļa un iekšējo inženiertehnisko sistēmu drošu ekspluatāciju. Par pamanītajiem koplietošanas inženiertehnisko sistēmu vai ugunsdrošības aprīkojuma bojājumiem nekavējoties jāinformē mājas pārvaldnieks pa tālruni: 22070795 vai 20133831.
- Ēkā nav uzstādītas centralizētas ugunsdrošības inženiertehniskās sistēmas (piemēram, automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēma vai stacionārā ugunsdzēsības ūdensvada sistēma). Ugunsgrēka agrīna atklāšana objektā tiek nodrošināta ar autonomajiem ugunsgrēka detektoriem, kurus iedzīvotāji patstāvīgi uzstāda un uztur darba kārtībā savos dzīvokļos.
- Ēka ir aprīkota ar centrālo apkures sistemu, kas ir pieslēgta pilsētas centralizētajai siltumapgādei. Pašrocīga apkures sistēmas elementu (radiatoru, stāvvadu) pārbūve vai demontāža ir aizliegta.
- Ēkas būvprojektā nav paredzēti dūmvadi, līdz ar to dzīvokļos un koplietošanas telpās ir aizliegts ierīkot un ekspluatēt vietējās apkures ierīces (cietā, šķidrā vai gāzveida kurināmā krāsnis, kamīnus u.c.), kas nav paredzētas ēkas projektā.
- Maksimāli pieļaujamā ugunsslodze ēkas pagrabstāva telpās ir līdz 300 MJ/m². Pagraba noliktavu nodalījumos atļauts uzglabāt tikai nelielu daudzumu sadzīves mantu. Aizliegts pārsniegt būvprojektā vai ugunsdrošības noteikumos noteikto ugunsslodzes lielumu, kā arī uzglabāt priekšmetus, kas pārsniedz šo normu.
- Ēkas koplietošanas elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīču) pārbaudi, sagatavojot atbilstošu pārbaudes aktu, pārvaldnieks nodrošina ne retāk kā reizi 10 gados. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt sava dzīvokļa iekšējās elektroinstalācijas pārbaudi tādā pašā periodiskumā.
- Atkritumu konteineru novietošanas noteikumi:
- 10.1. Sadzīves atkritumu konteinerus aizliegts novietot tuvāk par 6 metriem no dzīvojamās mājas logiem, durvīm vai ārsienām ar degtspējīgu apdari, lai novērstu uguns izplatīšanos uz ēkas konstrukcijām un dūmu iekļūšanu dzīvokļos konteinera aizdegšanās gadījumā.
- 10.2. Atkritumu konteineru novietnes un paši konteineri nedrīkst aizšķērsot vai sašaurināt piebraucamos ceļus (tiem jābūt vismaz 4 metru platumā), kas paredzēti ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta brīvai piekļuvei ēkai.
- 10.3. Konteineru laukumus uztur tīrus, un tajos aizliegts uzkrāt lielgabarīta degtspējīgus atkritumus (mēbeles, matračus, būvgružus), kas palielina ugunsslodzi un ugunsgrēka risku pie ēkas fasādes.
- Dabīgās ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli pārbauda un nepieciešamības gadījumā tīra normatīvajos aktos noteiktos termiņos, bet ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt ēkās ar gāzes iekārtām, ne retāk kā reizi 3 gados.
II. Kārtība kādā tiek uzturēti piebraucamie ceļi pie ēkām
12. Evakuācijas ceļos AIZLIEGTS:
12.1. Daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu/platību vai palielina ugunsslodzi koplietošanas telpās.
12.2. Ierīkot noliktavas un pieliekamos, kā arī glabāt dažādus materiālus kāpņu telpās.Aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem evakuācijai vai glābšanai paredzētos ceļus, lūkas un durvis uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm.Cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā vai citādi ierobežo to atvēršanu no iekšpuses.Ieklāt grīdas segumus (pārklājumus) un izvietot dekorācijas, kas traucē vai apgrūtina cilvēku evakuāciju.
12.3. Izvietot dekorācijas vai apdares materiālus, kas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos.
13. Piebraucamo ceļu un ugunsdzēsības hidrantu uzturēšanas kārtība:
13.1. Ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu (vismaz 4 metru platumā).
13.2. Personīgo autotransportu aizliegts novietot tā, lai tas norobežotu teritoriju pie dzīvojamās mājas un traucētu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu ēkai vai ūdens ņemšanas vietām.Aizliegts ierīkot stāvvietas, novietot transportlīdzekļus, kā arī novietot vielas un priekšmetus uz ugunsdzēsības hidrantu akām (kas nokrāsotas sarkanā krāsā), 1,5 metru rādiusā no tām vai citādā veidā tās aizkraut.Teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, un vismaz 10 metrus platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām.
13.3. Ēkām tuvāko hidrantu atrašanās vietas VUGD ir zināmas (tā ir dienesta klasifikācijas informācija).
III. Autonomie ugunsgrēka detektori un telpām izvirzāmās prasības
14. Ugunsgrēka detektoru uzstādīšana un darbība:
14.1. Katrā dzīvoklī ir jābūt vismaz vienam strādājošam dūmu detektoram. Par to uzstādīšanu un uzturēšanu atbild dzīvokļa īpašnieks.
14.2. Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā var uzstādīt pēc mājas iedzīvotāju vai ēkas pārvaldnieka iniciatīvas vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. To uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības.
Darbības princips: Ja telpā sākas degšana, dūmi paceļas pie griestiem un ieplūst detektorā. Ierīce ieslēdz skaņas signālu un brīdina par ugunsgrēku.
Pārbaude: Nospiežot kontroles (testa) pogu, jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs.
15. Prasības telpām:
15.1. Ja degtspējīgus priekšmetus vai vielas uzglabā noliktavas telpās, pagrabā vai cokolstāvā, šajās telpās jānodrošina dūmu izvadīšana.
15.2. Dzīvokļos drīkst atrasties tikai sadzīvei nepieciešamās mēbeles un ierīces.
15.3. Daudzdzīvokļu objekta un publiska objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu.
IV. Aizliegumi dzīvojamā mājā
16. Dzīvojamā mājā AIZLIEGTS:
16.1. pievienot dabīgās ventilācijas kanālam mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves (spēkā no 2019. gada 1. janvāra);
16.2. atstāt bez uzraudzības pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, ja ekspluatācijas instrukcijā tas aizliegts;
16.3. uzkopšanai izmantot īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kas nav speciāli paredzēti šim nolūkam;
16.4. atkausēt aizsalušus cauruļvadus, izmantojot atklātu uguni;
16.5. izmantot ierīces ar atklātu uguni, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus;
16.6. patvaļīgi ierīkot vai izmantot gāzes, elektriskās apkures vai citas iekārtas un ierīces, kas nav paredzētas izmantošanai dzīvojamās mājās vai telpās;
16.7. izmantot bojātas elektroietaises un paštaisītas elektriskās sildierīces;
16.8. izmantot apkures ierīces (kamīnus u.c.), neievērojot to ekspluatācijas prasības;
16.9. lietot nekalibrētus un paštaisītus elektrotīklu aizsardzības drošinātājus;
16.10. izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos veidā, kas rada bīstamu pārejas pretestību (vadu silšanu);
16.11. izmantot pagarinātājus vai pagaidu elektroinstalāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir saritināti uz spoles vai cilpās, ja to nav paredzējis ražotājs;
16.12. novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus un bīstamas vielas pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;
16.13. veikt dzīvokļu vai koplietošanas telpu (pagrabu, bēniņu, kāpņu telpu) pārbūvi, nesaskaņojot to ar pilsētas būvvaldi un ēkas pārvaldnieku, kā arī ekspluatēt ēkas, būves vai telpas, kas pēc būvdarbu pabeigšanas, pārbūves vai lietošanas veida maiņas noteiktajā kārtībā nav nodotas ekspluatācijā un kurās nav veikti būvprojektā paredzētie ugunsdrošības pasākumi saskaņā ar būvnormatīvu prasībām;
16.14. iekārtot ražošanas telpas, kurās izmanto sprādzienbīstamus materiālus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus;
16.15. izmantot bēniņus, tehniskos stāvus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem;
16.16. ierīkot degtspējīgu materiālu noliktavas un darbnīcas telpās, kuras nav ugunsdroši nodalītas no citām telpām, evakuācijas ceļiem un kāpņu telpām;
16.17. izliet īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus mājas kanalizācijā;
16.18. atstāt bez uzraudzības degtspējīgus atkritumus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kā arī izmantotos slaukāmos materiālus;
16.19. izmantot un glabāt ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un materiālus, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms;
16.20. glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus fasējumā vai tarā, kas nav paredzēta ražotāja lietošanas un glabāšanas tehniskajos noteikumos;
16.21. atstāt nenoslēgtus daudzdzīvokļu objekta bēniņus, pagrabus un tehniskās telpas (tiem jābūt pastāvīgi noslēgtiem, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu);
16.22. dzīvojamās telpās un koplietošanas telpās veikt ugunsbīstamus darbus (slīpēšana, metināšana, grilēšana);
16.23. atstāt bez uzraudzības aizdegtas sveces;
16.24. smēķēt koplietošanas telpās (smēķēšana ir atļauta tikai ārpus dzīvojamās ēkas telpām, ne tuvāk kā 10 metru attālumā no ieejas dzīvojamā ēkā);
16.25. izmest nenodzēstus vai degošus izsmēķus pāri lodžijas margām, caur logiem, kāpņu telpās, sadzīves atkritumu konteineros un citās tam neparedzētās vietās;
16.26. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) uz apkures iekārtām un ierīcēm;
16.27. izmantot dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtu un ierīču dūmgāzu novadīšanai.
V. Tehnoloģisko iekārtu un inženiertīklu darbības apturēšana
17. Tehnoloģisko iekārtu un inženiertīklu darbības apturēšanas kārtība:
17.1. Inženiertīklu atslēgšana:
17.1.1. aizvērt dzīvokļa gāzes padeves ventili, kas atrodas pirms gāzes patēriņa skaitītāja, pagriežot to attiecīgajā pozīcijā;
17.1.2. aiztaisīt dzīvokļa karstā un aukstā ūdens ventiļus, kas atrodas pirms ūdens patēriņa skaitītājiem;
17.2. Rīcība ar gāzi:
17.2.1. ja ir konstatēta gāzes noplūde jāzvana VUGD pa tālr. 112, gaidot avārijas dienestu, noteikti jāaiztaisa visi gāzes krāni, kas ir pie gāzes aparatūras un jānodrošina telpas vēdināšana, atverot logus vai durvis, telpā, kurā notikuši gāzes noplūde uzturēties nedrīkst;
17.2.2. neatstāt gāzes plīti ieslēgtu bez uzraudzības;
17.2.3. neizmantot gāzes plīti telpu apsildīšanai;
17.2.4. ja jūtama gāzes smaka, nedrīkst lietot atklātu uguni, tai skaitā smēķēt;
17.2.5.gāzes noplūdes gadījumā nedrīkst ne ieslēgt, ne izslēgt elektrisko apgaismojumu un citas elektroiekārtas, lai nerastos dzirksteles.
17.3. Elektroinstalācijas, elektroiekārtu un elektroierīču atvienošanas kārtība:
17.3.1. nekavējoties atslēgt no elektrotīkla aizdegšanās zonā esošās elektroierīces;
17.3.2. veikt elektrības atslēgšanu vai pārslēgšanu tādā darbības režīmā, ko neietekmē ugunsgrēks;
17.3.3. ja personu drošību, veselību vai dzīvību apdraud ugunsgrēks, elektrības atslēgšanu neveikt.
17.3.4. lai apturētu inženiertehniskās sistēmas, tai skaitā elektroinstalāciju, nepieciešams informēt atbilstošos dienestus: A/S “Sadales tīkli” pa tālruni 8404.
VI. Ugunsdzēsības aparātu lietošana un materiālo vērtību glābšana
18. Ugusdzēsības līdzekļu izmantošanas kārtība:
18.1. pulvera ugunsdzēsības aparāti sastāv no hermētiska korpusa, kas pildīts ar ugunsdzēsības pulveri, un korpusā ieskrūvēta palaišanas mehānisma ar gumijas šļūteni vai speciālu uzgali pulvera izplūdei;
18.2. korpusā iebūvēts pastāvīgs 15 bāru (N2) spiediens, ko uzrāda indikatora rādītājs – tam jāatrodas skalas zaļās zonas vidusdaļā;
18.3. aparāts ir darbam nederīgs, ja indikatora rādītājs atrodas skalas sarkanajā zonā;
18.4. uzsākot dzēšanu ar pulvera aparātu, jāatrodas aptuveni 5 metru attālumā no uguns pavarda;
18.5. lai iedarbinātu palaišanas mehānismu, jāizvelk sprosttapa, jāatbrīvo šļūtene, jātur tā pēc iespējas tuvāk uzgalim un, nospiežot sviru, jāuzsāk dzēšana (atlaižot sviru, pulvera padeve pārtrauksies);
18.6. iedarbinātu aparātu gumijas šļūtene stingri jāsatur, lai strūklas reaktīvais spēks neizrautu to no rokas; aparātu ieteicams darbināt vertikālā stāvoklī;
18.7. pulvera ugunsdzēsības aparāti ir visdrošākie un produktīvākie (piemēram, PA-6 modelis pulveri nepārtraukti padod 15 sekundes); aparātus paredzēts lietot temperatūrā no -30 °C līdz +60 °C, sargājot tos no tiešiem saules stariem un atmosfēras nokrišņiem;
18.8. ugunsgrēka dzēšanu drīkst veikt TIKAI tad un tik ilgi, kamēr tas neapdraud paša dzēsēja un apkārtējo cilvēku dzīvību vai veselību;
18.9. ēkas dzīvokļu iedzīvotāji pēc saviem ieskatiem ir tiesīgi iegādāties un turēt mājoklī papildu ugunsdzēsības aprīkojumu.
19. Materiālo vērtību evakuācijas kārtība:
19.1. evakuējoties paņemt līdzi personas apliecinošos dokumentus un citus vērtīgus dokumentus;
19.2. pēc evakuēšanās ārpus mājas ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu vadītājam par ēkā palikušajām materiālajām vērtībām, norādot precīzu kāpņu telpu, stāvu un dzīvokli;
19.3. materiālo vērtību evakuāciju organizē tikai tad, ja tā netraucē cilvēku evakuācijai un bīstamie faktori neapdraud cilvēku dzīvību;
19.4. pēc materiālo vērtību evakuācijas par īpašuma apsardzību ir atbildīgs tā īpašnieks.
VII. Rīcība ugunsgrēka gadījumā un papildu pasākumi
20. Ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība:
20.1. nekavējoties ziņot par ugunsgrēku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruni 112 (neuzskatīt par pašsaprotamu, ka to jau ir izdarījis kāds cits);
20.2. nosaukt ugunsgrēka izcelšanās adresi un precīzu vietu;
20.3. nosaukt ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru;
20.4. nenolikt tālruņa klausuli, pirms nav sniegtas atbildes uz visiem ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatora jautājumiem.
21. Cilvēku evakuācijas kārtība:
21.1. ja aizdegušās drēbes, nekrist panikā, bet nogulties uz grīdas vai zemes un vārtoties censties tās noslāpēt;
21.2. ja drēbes deg citam cietušajam, palīdzēt tās nodzēst;
21.3. evakuētajām personām izturēties mierīgi, neveicināt panikas rašanos un, ja iespējams, paņemt līdzi dokumentus, kā arī aizvērt visus dzīvokļa logus un durvis;
21.4. evakuēties nepieciešams tikai evakuācijas virzienā pa evakuācijas ceļiem uz kāpņu telpu un līdz evakuācijas izejai, lai nokļūtu drošā vietā ārpus būves zemes virsmas līmenī;
21.5. ja evakuācija spēcīga kāpņu telpas sadūmojuma dēļ nėra iespējama – palikt dzīvoklī.
22. Papildu pasākumi ugunsgrēka gadījumā:
22.1. censties jebkurā iespējamā veidā informēt ugunsdzēsējus par savu atrašanos dzīvoklī – zvanot VUGD pa tālruni 112 vai izkarot pa logu gaišas krāsas dvieli vai aizkaru;
22.2. veikt drošības pasākumus, lai dzīvoklī varētu maksimāli ilgi uzturēties un izdzīvot;
22.3. nekrist panikā – objektīvs situācijas novērtējums un pareiza rīcība palielina izglābšanās iespējas;
22.4. pamanot ugunsgrēku, nekavējoties doties izejas durvju virzienā (ja telpa ir piedūmota, pārvietoties rāpus);
22.5. ja, sataustot durvis, jūtams, ka tās ir karstas, tās nedrīkst vērt vaļā – tas nozīmē, ka uguns plosās tieši aiz tām, un aizvērtas durvis kalpos kā drošs aizsegs, kas pasargās līdz palīdzības ierašanās brīdim;
22.6. iespēju robežās aizbāzt durvju spraugas ar jebkādu (vēlams samitrinātu) audumu, lai samazinātu dūmu ieplūšanu telpā;
22.7. ja telpa ir pilna ar dūmiem, rāpot uz loga pusi un pavērt to nelielā spraugā (aptuveni 10–15 cm), uzturoties zem loga līmeņa, kur pieejams svaigs gaiss (nevērt logu vaļā pilnībā, jo tas pastiprinās dūmu ieplūšanu);
22.8. tikai galējas nepieciešamības gadījumā atvērt logu pilnībā vai izsist stiklu, jo izsistu stiklu vairs nebūs iespējams aizvērt, un dūmi var sākt ieplūst arī no ēkas ārpuses;
22.9. ja atrodaties pirmajā stāvā un ir iespēja izkļūt pa logu, tas jādara nekavējoties; ja atrodaties augstāk, pēc iespējas ilgāk jāatturas no lēmuma izlekt, lai negūtu smagas traumas – gaidiet palīdzību;
22.10. pārvietojoties pa piedūmotu telpu, aizklāt muti un degunu ar mitru auduma gabalu;
22.11.evakuētie cilvēki ēkā drīkst atgriezties tikai pēc ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītāja (VUGD amatpersonas) atļaujas saņemšanas.
23. Cilvēku ar īpašām vajadzībām evakuācija un drošības pasākumi:
23.1. Palīdzēt evakuēties ēkas iedzīvotājiem un viesiem (tai skaitā cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai īpašām vajadzībām), ja tas neapdraud paša glābēja drošību un veselību.
23.2. Ja ir informācija, ka ēkā dzīvo cilvēks ar kustību traucējumiem vai īpašām vajadzībām, evakuācijas gadījumā par to nekavējoties informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi, norādot precīzu kāpņu telpu, stāvu un dzīvokli.
VIII. Ugunsdrošības zīmes un administratīvie jautājumi
24. Ugunsdrošības zīmes:
24.1. Ēkas koplietošanas telpās (kāpņu telpās, pagrabā) ir izvietotas evakuācijas ceļu un izzeju norādes (zaļā krāsā).
24.2. Iedzīvotājiem un trešajām personām ir aizliegts patvaļīgi demontēt, aizsegt vai bojāt ēkā izvietotās ugunsdrošības zīmes.
25. Iepazīstināšanas kārtība:
25.1. Ēkas pārvaldnieks nodrošina iedzīvotāju (dzīvokļu īpašnieku, īrnieku) iepazīstināšanu ar šo ugunsdrošības instrukciju ne retāk kā reizi gadā.
26. Atbildība par noteikumu pārkāpšanu:
26.1. Personas, kuras pārkāpj šīs instrukcijas vai Latvijas Republikas ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, tiek sauktas pie tiesību aktos noteiktās administratīvās, civiltiesiskās vai kriminālatbildības.
26.2. Ja iedzīvotāju vainas vai nolaidības dēļ tiek izraisīts ugunsgrēks vai nodarīti zaudējumi ēkas kopīpašumam, materiālo atbildību par seku likvidēšanu pilnībā uzņemas vainīgā persona.
27. Šo ugunsdrošības instrukciju pārskata un aktualizē ne retāk kā reizi 5 gados, kā arī gadījumos, ja mainās valsts ugunsdrošības normatīvi vai ēkas plānojums.
Ugunsdrošības instrukcijas oriģināls ir ievietots mājas lietā un ir pieejams ikvienam dzīvokļa īpašniekam un iedzīvotājam, vēršoties pie mājas pārvaldnieka SIA”Talsu BIO-ENERĢIJA”, īpašnieku, īrnieku un nomnieku pasta kastītē vai e-pastos, pārvaldnieka mājas lapā www.talsubioen.lv.
SIA”Talsu BIO-ENERĢIJA”
Ugunsdrošības speciālists S.Valdzere