Pirmdien, 13.maijā, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu par finansiālu atbalstu Latvijā reģistrētiem komersantiem, izglītības, ārstniecības iestādēm, kā arī kultūras institūcijām ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Šādu iespēju sniegs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atklātā konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” trešā kārta.
Atšķirībā no konkursa iepriekšējām kārtām, šajā kārtā atbalsts būs pieejams arī kultūras institūcijām, kuras finansē kultūras aktivitātes un kuru darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana. Savukārt atbalsts līdzīgi kā iepriekš paredzēts tām ārstniecības iestādēm, kas sniedz budžeta apmaksātus vai citus veselības aprūpes pakalpojumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs vērš uzmanību uz ministrijas veiktajām izmaiņām konkursa trešās kārtas kritērijos, padarot tos iesniedzējiem draudzīgākus.
„Līdz šim projektu iesniegumi un tiem pievienotie dokumenti, kas nebija atbilstoši administratīvajiem kritērijiem, tika noraidīti. Taču šajā konkursa atlases kārtā, iesniedzējiem būs iespēja novērst nepilnības projektu pieteikumos, tā kā lielākā daļa no projektu administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem būs precizējami;” piebilst A.Antonovs.
Finansiāls atbalsts būs pieejams projektu iesniedzējiem, kas iecerējuši pāriet no fosilām energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā biomasas apkures iekārtām, koģenerācijas stacijām un saules kolektoriem, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda emisijas.
Tāpat plānots atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, iekārtu un sistēmu uzstādīšanu efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai, kā arī energoefektīva apgaismojuma un elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanu.
Konkursa trešās kārtas ietvaros plānotais finansējuma sadalījums: komersantiem 50%, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām 25%, ārstniecības iestādēm 25% no trešajā kārtai pieejamā KPFI finansējuma – kopā 13 607 602 LVL.
Projekti, kas saņems atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, būs jāīsteno līdz 2014.gada 30.jūnijam.
Vairāk informācijas varat iegūt šeit.
Izstāde “Vide un Enerģija 2012”
No 18. līdz 21. oktobrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 8. starptautiskā enerģētikas, energoefektivitātes, infrastruktūras un vides tehnoloģiju izstāde “Vide un Enerģija 2012”.
SIA “Talsu Bio-Enerģija” varēs atrast hallē Nr.1, stendā A10. Stāstīsim interesentiem par mūsu sadarbības partneru ražojumiem un mūsu piedāvājumiem. Piedāvāsim saules kolektorus un baterijas, malkas un granulu apkures katlus, kā arī siltumsūkņus.
Ar dalību izstādē kārtējo reizi pierādam, ka esam “zaļi” domājošs uzņēmums un palīdzam par tādiem palikt arī citiem! Plašāku informāciju par izstādi varat iegūt šeit.
Esat laipni gaidīti!
Valsts atbalsts komersantiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izsludinājusi konkursu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai”. Tas dod iespēju uzņēmējiem saņemt valsts atbalstu ieguldījumiem vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju (energoefektivitāte) un ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Plašāku informāciju un dokumentāciju varat iegūt šeit: “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai”
Būs iespēja saņemt valsts atbalstu komersantiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izstrādājusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) finansēto projektu konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai” nolikumu.
To paredz š.g. 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais VARAM izstrādātais noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikums”.
Konkursa īstenošanas mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no fosilo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti.
Vienam projektam pieejamais maksimālais KPFI finansējums ir LVL 200 000.
Izstrādātie noteikumi paredz atbalstīt projektus, kuriem ir augsta gatavības pakāpe un kuru aktivitāšu īstenošanai ir būvvaldē akceptēts tehniskais projekts vai vienkāršotā renovācijas karte.
Atbilstoši konkursa nosacījumiem projektu iesniedzēji var būt Latvijā reģistrēti komersanti (tajā skaitā arī valsts un pašvaldību komersanti).
Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties MK mājas lapā.
Papildus informācija:
KPFI atklātajam konkursam „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” tiks novirzīts finansējums, kas radies konkursa īstenošanas laikā -, pirmkārt, pārtraucot ar finansējuma saņēmēju noslēgtais projekta līgums, otrkārt, grozot ar finansējuma saņēmēju noslēgtā projekta līgumu, samazināta šī projekta līguma laikā pieejamā finansējuma summa, treškārt, kad pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas un gala maksājuma pārskaitīšanas konstatē, ka finansējuma saņēmējs nav izmantojis visu finansējumu projekta laikā.
Informācijas avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Ņemot vērā visu augstāk minēto ir palicis nedaudz laika, lai sagatavotos un startētu atbalsta programmā. Izmatojiet iespēju un palieliniet savu enerģētisko neatkarību!
Ieguldi savā neatkarībā!
No paša sākuma gribu jau pateikt, ka šis raksts nepretendē uz augstākās ekonomikas balvu. Šī ir informācija, kas kādam varbūt palīdzēs izvēlēties, kur glabāt brīvos līdzekļus. Ir vairāki veidi kā naudu pieņemts glabāt – bankā, zeķē, burkā, pažobelē vai māla podā norakt zem ābeles. Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, kas saistīti ar bankām Latvijā, nereti nākas dzirdēt, ka naudu vairs tajās neglabās, bet „liks zeķē”. Lasot par summām, kādas īsa laikā tika izņemtas no kontiem, nākas secināt, ka daļai valsts iedzīvotāju ir vērā ņemami uzkrājumi, kas ir tikai un vienīgi saprotama un atbalstāma lieta. Tikai tādas summas turēt zeķē nekādu labumu īpašniekam nedos un ir daudzi riski, kas šos uzkrājumus var samazināt.
Tāpēc es ieteikšu brīvos līdzekļus ieguldīt savas enerģētiskās neatkarības palielināšanai. Nepiedāvāšu iegādāties naftas vai gāzes atradni, bet gan ar vien lielāku popularitāti Latvijā iegūstošās saules kolektoru sistēmas. Veicot publiskajā telpā esošās informācijas izpēti un saliekot tās vienkāršās matemātiskās formulās, esmu sagatavojis tabulu, kurā salīdzinu saules sistēmas izmaksas LVL ar tādiem pašiem naudas līdzekļiem bankas depozītā ar 4% likmi gādā, kas nenosedz pat valsts oficiālās inflācijas procentu. Tabulas apskatīt var zemāks spiežot uz energoresursu veidiem.
Kā pamats ir ņemta saules sistēma, kas nodrošina 4 cilvēku ģimeni ar karsto ūdeni. Aprēķinot ūdens sildīšanai nepieciešamo enerģijas daudzumu, izmantota parastākā fizikas formula
Q = m c ( T2 – T1 ),
kur Q – nepieciešamais enerģijas daudzums vatos , m – ūdens masa kilogramos, c – ūdens īpatnējā siltumietilpība, T2 – vajadzīgā karstā ūdens temperatūra, bet T1 – ūdens sākumtemperatūra.
Latvijā ir ap 180 saulainām dienām, kad ar saules sistēmu iegūst nopietnu enerģijas daudzumu aizstājot esošo energoresursu (elektrību, gāzi, malku utt.). Pārējās 185 arī var iegūt enerģiju, bet tās daudzums ir mazāks un aprēķinos neietveru. Šīm 180 dienām tika aprēķināts, cik energoresursus ekonomē un galā iegūts rezultāts, cik gados tas viss atmaksājas. Aprēķinos nav ietverta ekonomija, kas saistīta ar esošās ūdens sildīšanas sistēmas atslogošanu un kalpošanas laika paildzināšanu, transporta izdevumi energoresursu piegādei, laiks kurināšanai, malkas gādāšanai, skursteņslauķim, tehniskai apkopei un remontam.
Lai vieglāk saprastu tabulu, iedomājieties situāciju, ka kaimiņš 2700 Ls ir noguldījis bankā, bet Jūs nopirkāt saules kolektoru sistēmu. Pēc tam atrodiet energoresursu, ko Jūs ekonomēsiet un zem tā redzat cik ilgā laikā sistēma atmaksāsies. Atmaksas periodi ir četri. Pirmais ir bez ikgadējā inflācijas, bet pārējie ir ar ikgadējo inflāciju 3% – 7%, Piebildīšu, ka dabas gāze no 1.janvāra maksā par aptuveni 15% dārgāk. Tas nozīmē, ka inflācija energoresursiem ir lielāka, kā vidējā valstī. Ar sarkano ir summas, ko esat iztērējuši, bet ar zaļo ko nopelnījāt. Manoties krāsai no sarkanās uz zaļo, kreisajā tabulas malā redzat cik gados tas notiksies. Tāpat redzat, ka kaimiņš stabili katru gadu saņem savus 4%, kas nenosedz ikgadējo inflāciju. Pēc 20 gadiem varat salīdzināt kurš no Jums ir labāk ieguldījis līdzekļus un nopelnījis.
Šādus aprēķinus var veikt jebkurai situācijai, kur tiek patērēta siltumenerģija. Tāpēc droši zvaniet 29135508 vai rakstiet bio(at)bioen.lv un ieguldiet naudu savā nākotnē!
Malka
Ar cieņu
J.Zomerfelds
SIA “Talsu Bio-Enerģija”
KPFI II.kārta mājsaimniecībām
30.11.2011. noslēgusies pieteikšanās “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā”
2011.gada 30. novembrī noslēdzās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsludinātā konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” II. kārta. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros bija pieejams 7 218 785,33 latu liels līdzfinansējums.
Salīdzinot ar I. kārtu, potenciālo klientu interese bija lielāka un tie, kas nebija piedalījušies pirmajā kārtā, to darīja tagad. Jāpiebilst, ka pirmajā kārtā valsts līdzfinansējumu saņēma visi projekti, kas izturēja administratīvās vērtēšanas procesu, jo pieprasījums bija mazāks nekā pieejamais finansējums. Otrā kārta, pēc mūsu novērojumiem nebeigsies tikai ar administratīvo vērtēšanu, bet turpināsies arī kvalitātes vērtēšana. Šajā posmā tiks izvērtēta izvēlēto iekārtu efektivitātes rādītāji. Šeit priekšroka būs tiem klientiem, kas izvēlējušies varbūt dārgāku, bet tomēr efektīvāku iekārtu, kas ilgtermiņā saražos daudz vairāk “zaļās enerģijas” nekā mazāk efektīvāka. Tas ir arī šī konkursa mērķis, atbalstīt tos, kas saudzē apkārtējo vidi un ekonomē energoresursus visvairāk.
Runājot par SIA “Talsu Bio-Enerģija” pieredzi konkursa ietvaros, varam informēt, ka šajā kārtā kopumā saņēmām 70 klientu pieprasījumus. Noskaidrojot visus apstākļus un savācot nepieciešamo informāciju tika sagatavoti 52 piedāvājumi. 11 no saņēmējiem ir paziņojuši, ka piedalās ar mūsu piedāvājumu konkursā. Salīdzinot skaitļus redzam, ka piedalās mazāk nekā interesentu, bet tas ir skaidrojams ar dažādiem faktiem.
Daži no tiem ir:
1. Klienti pirms pieprasījuma iesniegšanas nav ieguvuši pilnīgu informāciju par noteikumiem, kas ir saistoši konkursa dalībniekiem.
2. Klienti apskatot cenas un piedāvājumus, kas pieejami publiskajā telpā, nav pievērsuši uzmanību tam, kas parasti ir rakstīts maziem burtiem, proti, cenas daudz kur norādītas bez PVN, cenās nav ietvertas izmaksas, kas saistītas ar transportu, montāžu, servisu un garantijām, cenās nav ietvertas izmaksas, kas saistītas ar sistēmas pieslēgšanu esošajiem pieslēgumiem konkrētās situācijās utt.
3. Klienti nezina, ka nav pieejami avansa maksājumi. Tas nozīmē, ka visu projektu no sākuma realizē klients tikai un vienīgi par savu naudu un tikai pēc tam saņem no valsts atpakaļ maksimāli 50%, bet ne vairāk kā 7000Ls.
4. Mūsu pieredze rāda, ka daļa klientu domā vai arī ir maldināti, ka iekārtas ir tik efektīvas, ka šodien uzstādīja, bet rīt jau tās ir atmaksājušās. Šos termiņus ietekmē ļoti daudz apstākļu, tāpēc tie jārēķina katram objektam atsevišķi. Ātrākais termiņš, kas bijis mūsu aprēķinos ir 4,5 gadi. Mūsu vidējais rādītājs ir 7-9 gadi.
Lai vai kā tomēr pozitīvais ir tas, ka arī beidzot Latvijā iedzīvotājiem ir pieejamas atbalsta programmas, kas bagātajās Eiropas valstīs darbojas jau vairākus gadus. Šobrīd ir iespējams iegūt līdz 50% no attiecināmajām izmaksām un tas nav maz.
Paldies par izrādīto interesi, sapratni un uzticēšanos!